Bankas ierūsēt negrasās
02.11.2021.

Sandis Kapitonovs, LPB Bank Resursu departamenta vadītājs (žurnāls Forbes)

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams. Ar interesi un vienlaikus ar bažām varēsim vērot centrālo banku rīcību – ko tās darīs? Līdz šim centrālo banku politika bija – turēt likmes praktiski zem nulles. Kopš 2008. – 2009. g. krīzes, faktiski vairāk nekā desmit gadus komercbankām nauda ir bijusi par velti. Liela bezmaksas finanšu masa ir ieplūdusi dažādos finanšu aktīvos. Tas, ko šobrīd varam novērot, proti, dabas resursu, naftas, gāzes, metālu cenu straujš kāpums – notiek tieši minēto faktoru iespaidā. Centrālo banku stimulējošā politika radījusi pārlieku lielu naudas masu un līdz ar to arī inflāciju, ko varas iestādes uzskata par pārejošu parādību.

Kā bankām rīkoties šādos apstākļos, kādu Jūs prognozējat to reakciju?

Bankas šobrīd, un jau vairākus gadus, ir nonākušas interesantos tirgus apstākļos, kad skaidrās naudas resursu atlikums Centrālajā Bankā sniedz negatīvu ienesīgumu, līdzīgi kā ļoti drošu obligāciju ienesīgums, un tajā pašā laikā no otras puses pieaug dzīves dārdzība jeb inflācija, kas samazina klasisko bankas ienākumu avotu – procentu ieņēmumus. Viens no variantiem ir investēt finanšu instrumentos, kas uzvedas līdzīgi inflācijai. Piemēram, ja aug inflācija, tradicionāli aug arī zelta cena. Tāpat arī citu dabas resursu cenas. Var ieguldīt šādos aktīvos, bet šī “spēle” drīzāk līdzinās spekulācijām, nevis investīcijām.

Šajā kontekstā LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā. Proti, mūsu bankas peļņu lielā mērā veido veicamo darījumu komisiju ienākumi, nevis kā klasiski bankām – augļošana. Klientu darījumi tiek veikti tiešsaistē ar zemām izmaksām, un rezultāti vairāku gadu garumā pierāda, ka darbojamies veiksmīgi.

Eiropas Savienība ir definējusi Zaļo kursu, izstrādājusi taksonomijas regulu, kas motivēs bankas kreditēt tieši zaļos projektus, bet konvenciālajam biznesam iegūt finansējumu kļūs aizvien grūtāk. Kādas sekas tas varētu radīt tradicionālajām bankām?

Ņemot vērā ES uzstādījumus, mūsu Banka savā attīstības stratēģijā ir padomājusi arī par ilgtspējīgu uzņēmumu finansēšanu. Mēs viennozīmīgi būsim gatavi piešķirt īpašas priekšrocības zaļajiem uzņēmumiem – piemēram, tiem, kas ieviesuši vides pārvaldības un audita sistēmu. Jau šobrīd, analizējot darījuma ekonomisko pusi, tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja pašreizējā maksātspēja, bet arī tā spējas pildīt saistības aizdevuma dzīves cikla laikā. Tāpat tiek pievērsta uzmanība vidi saudzējošiem ilgtspējības nosacījumiem. Savus kreditēšanas resursus nākotnē banka galvenokārt plāno koncentrēt tajās tautsaimniecības nozarēs, kas sekmētu Latvijas virzību uz pievienotās vērtības produktu ražošanu, vidi saudzējošu ilgtspējīgu saimniecisko darbību, dažādu nozaru attīstības stabilitāti un prognozējamību.

Piemēram, CO2 neitrālu ēku celšanai varētu būt zemākas aizdevumu procentu likmes, nekā parastas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai. Taisnības labad gan jāatzīst, ka Latvijā nav tik daudz zaļo projektu, lai visas bankas varētu izvēlēties kreditēt pārsvarā zaļos, tātad, ja Latvijas bankas vēlēsies aktīvi kreditēt, tās nevarēs būt tik ļoti izvēlīgas. Turklāt, mūsdienās biznesa attīstībai ir pieejamas dažādas finansēšanās alternatīvas – tiesa, banku finansējums joprojām ir viena no vislētākajām.

Vai šis kurss banku sistēmā nevarētu rikošetēt līdzīgi negatīvo procentu likmju rosinātajai inflācijai?

Zaļais kurss finansēšanas jomā šobrīd tikai sākas, un vēl nav skaidrības, kā tas attīstīsies. Turklāt, būtu jāatbild uz jautājumu – cik tas zaļais kurss ir zaļš? Zināms, piemēram, ka celtniecības betona ražošana ir ļoti CO2 ietilpīgs process. Lai arī uzbūvētā ēka pēc tam ir zaļa un CO2 neitrāla, ilgtspējīga un citām mūsdienu prasībām atbilstoša, – lai šādu ēku vispār uzbūvētu, būs nepieciešams saražot gana daudz CO2. Tas pats ir ar vēja turbīnām atjaunojamās elektroenerģijas ieguvē. Lai turbīnas uzstādītu, nepieciešams ļoti daudz betona, un arī turbīnu plastmasas spārni nesadalās uzreiz pēc to ekspluatācijas beigām. Līdzīgs piemērs ir ar elektromobiļiem, kas nerada izmešus uz ceļiem, tomēr, lai izgatavotu un pēc tam utilizētu pašu akumulatoru, nākas patērēt ļoti daudz resursu.

Domāju, ka šajā jomā vēl ir ļoti daudz jautājumu, un katrā ziņā ir pāragri uztraukties par to, ka bankas varētu nefinansēt vai kaut kā īpaši apgrūtināt citu, nezaļo projektu finansēšanu.

Tikko sākuši kļūt populāri dažādi fintech risinājumi, arī tradicionālās bankas ievieš risinājumus, kas to pakalpojumus padara pieejamākus un ātrākus. Kā attīstīsies šī savstarpējā konkurence par klientu? Varbūt, LPB Bank jau izstrādes procesā ir kāds risinājums, kas konkurences svaru kausus nosvērs tai par labu?

LPB Bank jau tagad būtībā ir FinTech uzņēmums ar bankas licenci: visi mūsu pakalpojumi ir orientēti uz e-tirgotājiem. Sadarbojoties ar LPB Bank, FinTech uzņēmums var pieslēgties Eiropas maksājumu sistēmai STEP2, nosūtot SEPA un drīzumā arī SEPA Instant maksājumus jeb zibmaksājumus. LPB Bank nodrošina Open Data (atvērto datu) risinājumus un dažādu bankas pakalpojumu arhitektūru FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, tādejādi sniedzot klientiem plašu pakalpojumu klāstu tiešsaistes biznesa uzsākšanai “zem viena jumta”. Esam gatavi sadarboties ar licencētām maksājumu iestādēm, kā arī ar nelicencētiem FinTech uzņēmumiem, piemēram, SaaS (programmatūra kā pakalpojums), kuriem ir savas mobilās lietotnes un izstrādāta mārketinga stratēģija. Mēs nepārtraukti sekojam līdzi izmaiņām tiesiskajā regulējumā Latvijā un ES, kas skar jaunas uzņēmējdarbības jomas, piemēram, pūļa dibināšanas platformas, virtuālo valūtu maiņas uzņēmumus un citas, ar mērķi nākotnē uzsākt sadarbību ar tām.

Pasaulē turpina pieaugt kriptovalūtu popularitāte, kas sniedz noteiktu anonimitāti naudas darījumos – lai gan ar šo parādību valdības cīnās gan Latvijā, gan citviet. Kā šī pretstāve varētu attīstīties, un kā šo jauno tendenci varētu izmantot bankas?

Šajā jomā, protams, aktuāls ir AML jeb naudas atmazgāšanas jautājums, tādēļ bankas pret tām attiecas atturīgi. Viens no galvenajiem riskiem darbā ar kriptovalūtu ir naudas izcelsmes avota noteikšana, it īpaši, ja runa ir par kriptovalūtas maiņu pret bezseguma (fiat) naudu. No otras puses, ir pieprasījums iegādāties kriptovalūtu investīciju nolūkos. Eiropas Savienībā veidojas jurisdikcijas, kas regulē to uzņēmumu darbību, kas sniedz pakalpojumus bezseguma valūtu apmaiņai pret kriptovalūtām. Šajā gadījumā var skaidri redzēt naudas līdzekļu izcelsmes avotu, un šādu virzienu var uzskatīt par pakļautu stingriem noteikumiem.

Pašlaik tiek runāts par digitālā eiro ieviešanu. Tas varētu būt līdzīgs kriptovalūtām. Digitālajam eiro bankas noteikti pievienosies.

Kāds būs jūsu minētais digitālais eiro? Vai iedzīvotāji to varēs ģenerēt savos datoros?

Šobrīd tas ir tikai projekta stadijā un pagaidām tiek apspriesta tikai ideja. Princips varētu būt ļoti līdzīgs bitkoiniem: proti, digitālā eiro īpašnieks varēs to glabāt savā mobilajā telefonā vai citā ierīcē kā block-chain. Pretēji bitkoiniem, tas būs centrālo banku regulēts pasākums, ar daudz pamatīgāku izsekojamību. Tā būs vēl viena valūta. Līdzīgi arī ASV pašlaik spriež par digitālā dolāra izveidi. Pagaidām tas viss gan ir tikai idejas līmenī un ir grūti spriest, kā tas attīstīsies. Tas acīmredzami ir kaut kas jauns, kardināli jauna sistēma. Politiķi redz, ka bitkoinu izmantošana ir populāra un pieprasīta, tāpēc vēlas piedāvāt patērētājiem līdzīgu risinājumu, kas būtu caurspīdīgāks un labāk pakļautos sabiedriskajam regulējumam.